Kad viņš piedzima, jūs ilgu laiku nevarējāt vien atiet no priecīgā šoka. Lūk viņš ir: mazītiņš, dzīvs, īsts – jūsu dēls. Smieklīgi šmaukstina ar lūpiņām, skatās ar izteiksmīgām actiņām, neveikli kustina rociņas un kājiņas. Jūs ziniet, ka viņa labsajūta ir pilnībā atkarīga no jums. Jūs celieties naktīs, barojiet, mainiet autiņus. Jūs viņu jūtiet kā sevi.
Viņš šņukst, ejot uz bērnudārzu, jo negrib no jums šķirties: tādas lielas, siltas, mīļas un tuvas. Vakarā, kad jūs nāciet mājās, jautā jums kāpēc gan mēness iet jums līdzi pa ielu, kāpēc kaķis saka “ņau”, kāpēc tētis klepo, bet vecmāmiņa nēsā stikliņus pie acīm.
Viņa saraudātās ačteles, kad viņš pirmo reizi iet uz skolu un viņām nākas sēdēt skolas solā caurām dienām, bet tā gribās paspēlēties. Pirmais zilums, draugs ar cauru zeķi, kurš atnācis ciemos.
Datorspēles: sākumā vieglas, pēc tam ar sarežģītu sižetu, kuru jūs nesaprotiet. Laiks skrien katastrofāli ātri. Telefona pirkšana, pirmā īsziņa no meitenes: “Ko dari?”
Un gadi skrien un skrien. Jums tie bijuši kā viena diena, bet dēlam tie bijuši piepildīti ar ļoti daudziem notikumiem, pārdzīvojumiem, personīgo izaugsmi, rīcībām mīlestības dēļ, pašapliecināšanās pierādījumiem, ka viņš ir saņemt pašu labāko.
Pēdējais zvans… jūs sakārtojiet viņam kaklasaiti. Atestāta izsniegšana. Jūs, dēla un skolotāju asaras. Iesaukums armijā. Saspringtā sejas izteiksme, kurā rakstīts, ka viņš ir gatavs izturēt jebkurus pārbaudījumus. Jums sirds plīst pušu, taču jūs ziniet, ka viņš ir stiprs, taisnīgs un labs. Viņš noteikti tiks galā.
Tievs, iekrituši vaigi un badīgas acis… Tāds viņš pārrodas no armijas. Pēc pāris mēnešiem viņš jūs iepazīstina ar Zani, pēc trīs ar Taņu. Jūs tikko paspējiet pierast, ka viņas mainās pārāk bieži, kā dēls jums paziņo: ”Es precos ar Daci.”
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
Neredzamās saites Māte—Dēls saraušana, atvienošana.Dēlu , meitu atbrīvošana no mātēm
Rakstiet [email protected]